k. mani darīja par labāku cilvēku, m. mani padara par neirotiķi

es tikko atvēru meilu, kuru parasti nelietoju un tur man ir paziņojums "Congratulations hc, you’ve won tickets to see Britney!" Jāpiezīmē, ka meils tika izsūtīts 19.oktobrī un reaģēt uz to man vajadzēja 48 stundu laikā.

Lūk, palaidu garām iespēju ielūrēt Britnijai zem svārkiem.

ar visu savu ierobežoto 80 eiro nedēļā budžetu, es vakar nopirku martini (spešl offer 6.99) un aizvakar vīnu (8.99). skaidrs, ka tā turpināties nevar, citādi nāksies pārtikt no alkohola kalorijām un lētiem saldētiem sūdiem, un man jau tā kaut kur ik palaikam sānos dur.

pēc pēdējās skatīšanās spogulī ir jaunas rievas zem acīm, tas no raudāšanas par pazaudēto laimi. arī visi trekno gadu dārgie krēmi nespēj noslēpt nogurumu sejā. šonedēļu vajadzētu veltīt tikai sevis pašizglītošanai un atpūtai.

gribu Rīgas krekliņu. pusstundu meklēju, kur tādus var nopirkt, atradu internetā miesai.com, bet tur sieviešu topiņi izpārdoti. Kāds zina, kur citur šitādus var dabūt?

pārrados mājās no jautri pavadīta vakara krogā ar marku, iesēdos gultā un atcerējos, ka mēs aizmirsām samaksāt rēķinu. ar nevienu citu man tā nenotiek, pēdējo reizi, kad mēs pirms 2 mēnešiem tikāmies ar marku, viņam pienāca pavēste no ceļu policijas, jo viņš benzīntankā aizmirsa samaksāt par benzīnu, un toreiz mēs vienkārši devāmies braukāties gar līci.

man kursā ir viens džeks, par kuru neviens nevar saprast, ir vai nav special needs. viņš vienreiz sēdēja pie blakus datora, kad mums bija pamatlīmenī jāraksta html kodiņi, es ar vienu aci šķielēju, ko viņš dara, un viņš vienkārši ņēma un pārrakstīja dokumentā visu to, ko pasniedzēja bija sarakstījusi uz lekciju lapas, tjipa tas bija viņa html kods.
lūk, un tas bija tas moments, kurā es nevarēju saprast, kas būtu ētiski pareizi. Vai man vajadzētu viņam palīdzēt un mēģināt izskaidrot, vai tomēr ļaut tikt noplosītam šajā skarbajā pasaulē, kur katrs ir pats par sevi. Tāpat viņam nav nekādu izredžu darba tirgus konkurencē.

p.s. vakar viņš vienkārši ne no šā, ne no tā sāka sev agresīvi kost rokā, kādas 10 sekundas, izskatījās, ka viņam ir uznācis nervu sabrukums, kas pēc 10 sekundēm pārgāja. dažkārt man liekas, ka viņam ir autisms. tā jau man nebūtu nekādu pretenziju, bet viņš ir ielikst vienā manā grupu darba projektā un es tiešām nezinu, ko ar viņu darīt.

dzeru tagad melno upeņu balzāmu ar kolu, nespēju koncentrēties nekādam darbam. ja kursa biedri speciāli aicina pievienoties izgājienam pa bāriem, tad nedrīkst nepievienoties. mēs esam tikai 5 meitenes uz 20 džekiem.

vēl neesmu pat brokastis paēdusi, bet jau nezinu, ko darīt ar šo dienu. tas visdrīzāk no pārslodzes, mīlīši. Kad pienāk brīva diena, man iestājas apjukums.

es vienkārši esmu sapratusi, ka man ir problēmas ar saistībām.
tieši tāpat kā tad, kad mans pirmais boifrends mani pirms daudziem gadiem bildināja un mēnesi vēlāk es jau domās iztēlojos, kā man varētu paveikties, ja viņš izdomās kāpt everestā un iekrist kādā aizā, tieši tāpat es jau tagad domās iztēlojos, kā mūsu vēl neaizsāktais bizness nobankrotēs, es pazaudēšu visus savus iekrājumus, toties būšu brīva un varēšu ar stopiem doties tālāk pasaulē, pārtiekot no maižu garozām un ūdens.
tas taču nozīmē, ka man varbūt nevajadzēt neko iesākt, vai ne?

kopš esmu sākusi taupīgi dzīvot, dzīve sākusi piespēlēt sūdus. šķiet, ka augstāki spēki grib man kaut ko pateikt un es domāju, ka tas, ko viņi grib man pateikt, ir, ka nav ko ņemties ar naudas taupīšanu. Aizvakar nācās iet pie ārsta, šodien iemetu podā telefonu, jāaiziet laikam beidzot iedzert.

pirms nedēļas atdevu savam bijušajam dzīvesbiedram viņa mantas, kas pie manis te pēdējo gadu mētājas. vienā no savām biksēm viņš ir atradis čeku no oktobra, kurā ir pirktas želejkonfektes un kaut kādi saldumi. Oktobrī viņš jau bija pārvācies uz kontinentu, līdz ar to viņš ir sapratis, ka es oktobrī viņu noteikti esmu krāpusi (!), jo ko gan citu viņa biksēs darītu čeks par lietām, kuras viņš nekad nepirktu, un noteikti nav pircis, jo bijis ārpus valsts.

par to čeku, tiešām nezinu detaļas, bet bija toreiz viena drausmīga rudens diena, visdrīzāk jau ka oktobra, kad pie manis ieradās ciemos maikijs un īfa, abi līdz ādai izlijuši, tad nu es abiem iedevu sausas drēbes, kamēr ieliku viņējās žāvēties. lūk, kā rodas pārpratumi. it kā jau smieklīgi, ja nebūtu tik skumji.

pēc augstskolas salidojuma man pirmo reizi pa daudziem gadiem atkal iepatikās latviešu vīrieši, i dejot māk, i uzdziedāt, un kaut kādus prikolus dzīt māk. un vispār vienkārši feini džeki. vai arī man reāli noveicies ar augstskolas izlasi. man kaut kā pirmo reizi pa šiem gadiem sagribējās latvijā dzīvot.

katru reizi, kad pēc ilgas kopā pavadītas dienas m.aiziet no manis pirms saulrieta, mani pārņem panika un bailes palikt vienai.

grūti izlemt, vai iet vai neiet uz salsas ballīti. Ja iešu, būs jāsatiek arhitekts, bet pēc vienas nakts sakara man uz viņu vairs nestāv. un nestāv ne jau tur kaut kādu fizisku iemeslu dēļ, taisni pretēji, viss viņa pirmssakara donžuāna tēls pēc sakara pārvērtās kaut kādā salkanības iemiesojumā, runā viņš ar mani tagad pieklusinātā balsī, lavierē apkārt kā tāds runcis un raksta banālas īsziņas, nevaru saprast, kur palicis viss tas, ko sākotnēji iemiesoja viņa inteliģentā vīrieša tēls.
protams, vēl arī tas, ka vajadzīgs man ir tikai m., un m.man ir vajadzīgs tikai tāpēc, ka nevaru viņu pilnībā paturēt sev. kā jau vienmēr tas notiek. psiholoģiskās spēlītes, bļe, life is a bitch.

kā var iemīlēties no jauna?

citu ietekmē izlīdu no savas komforta zonas un tagad jūtos pretīgi, bet uzskatīsim to par upuri savas radošās personības attīstībā

vispār jau viss beigās sanāca dikti kruti. šodien bezdarbnieku birojs man paziņoja, ka čeku par augustu es saņemšot nākamnedēļ.

un es uzcepu markam kūku uz dzimšanas dienu un gribu tagad nest, bet viņš neatbild uz telefonu, un ja viņš neatbildēs, tad būs par vēlu, jo šonakt divos naktī es izbraucu uz lidostu un lidoju uz angliju, jo es dabūju darbu, kurā viņi mani sūta uz jorku vienkārši labi ietusēt ar nelielu apmācību, un lūk, es atbraukšu atpakaļ trešdien, bet trešdien marks lido uz mēnesi uz koreju un tad mēs vairs galīgi nesatiksimies un viņš nekad neuzzinās, ka es viņam esmu uzcepusi kūku.

bet vispār es tomēr esmu baigā biča, tāpēc, ka maikijs ir beidzot augšāmcēlies no miroņiem un mīlestība acīmredzot visam pāri, jo mēs pavadījām vienu nakti dublinas viesnīcā. bet lai situāciju radītu krāšņāku, protams, man ir arī trešais vīrieškārtas kandidāts - arhitekts, ar kuru es ieflirtēju, kamēr domāju, ka maikijs ir pazudis uz mūžīgiem laikiem. nu lūk, un arhitekts sestdien aicina uz pašgatavotu jūras velšu paelju. un es iešu!

šajos laikos, kad vīrietis, kurā tu esi šķietami iemīlējusies, bet vairs īsti nezini, kāpēc, jā, kad šis vīrietis vienkārši pazūd un nedod par sevi vairs nekādu ziņu, jo tu esi viņam aizrakstījusi, ka viņš tevi sāpina ar savu attieksmi, un tu nemaz nezini, kur jūs vispār stāvat šajā brīdī, vai viņš nāks atpakaļ vai nenāks un vai vispār vajag, lai viņš nāktu, labāk lai jau nenāk, jo tev jau vairs gandrīz vai nesāp, bet ja viņš nāks, tad atkal sāpēs, lūk, šajos laikos ir tik patīkami kā nekad saņemt citu vīriešu uzmanības apliecinājumus, un tā nu es dejoju bačatu, salsu un ča-ču pēdējās trīs dienas un noteikti turpināšu dejot vēl, jo kā teica mans kolumbiešu draugs, daudzas latīņamerikas dejas ir darīt vertikāli to, ko tu gribētu darīt horizontāli, a lot of hip movement.

viss notiek lieliem apgriezieniem, kā gadījās, kā ne, sarunāju randiņu ar marku, to pašu, kas man agrāk nesa pašķertās zivis. tātad dzīve iet uz priekšu.