peedeejie jaunumi taatad ir taadi, ka man piedaavaa buut par supervisor (uzraugs/paarraugs? rauga miikla) kinoteaatrii. vadiitaaja vietnieka vietu es nedabuuju, un arii negribeeju, un shis nav skaabo viinogu gadiijums, bet neatbilstosha alga manaa skatiijumaa, bet mani priecee jaunais piedaavaajums, kas ieveerojami paaugstina statusu.

BET man patiik darbs Pennijaa, lai cik jociigi tas viss neliktos, man ir kaut kaa gruuti izlemt, vai statuss tik tieshaam ir tas, ap kuru rotee visa tava dziive. Un shii nav Latvija, bet Iirija, kur cilveeks ir lepns, ja straadaa par atkritumu savaaceeju, jo vinjsh straadaa un dara deriigu darbu. Varbuut tie ir tikai mani iespaidi.

Pashreizeejais darbs ir tuvaak maajaam, pashreizeejaa darbaa jo ilgaak tu straadaa, jo lielaaka kljuust tava alga, pashreizeejais darbs piedaavaa eedniicu, kuraa siltas pusdienas maksaa tikai 3 eiro, pashreizeejaa darbaa ir forshi cilveeki un shefs miedz ar aci (nee, tas bija tikai vienreiz), pashreizeejais darbs piedaavaa visaadas izaugsmes iespeejas, kaa jau visur vispaar.

Es nevaru izlemt, cik svariigs manaa dziivee ir statuss. vai varbuut tomeer jaaraugaas no citas puses un jaanjem veeraa tas, ka redzeeshu visus jaunaakos holivudas graaveejus?