uguns
uguņa
ugunim
uguni
ar uguni
ugunī
uguns!

tā es ceturtajā klasē to visu izlocīju ar milzīgu pārliecību, ka esmu tik gudra un man ielika divnieku, kas beigās sabojāja manu iespēju kļūt par teicamnieci. vispār skolā mani klupšanas akmeņi bija latviešu valoda un darbmācība. pēdējā es nevarēju smuki salīmēt herbārija lapas uz papīra lapas tā, lai līme nebūtu redzama.

bet tagad, es ja kas jau mācos sestajā klasē, tā ka vārdus pareizi locīt esmu jau apguvusi. tagad man ir tikai problēmas ar pieturzīmēm.

un tā vienmēr, nāc paklausies, nāc paskaties, un ja nu es negribu, man gan šķiet, ka tev jāzina, ka es negribu, jo es taču nekad negribu, kad mani kaut kur sauc, tāpēc ka es aizietu, ja es gribētu. nevajag te visu atkārtot vairākas reizes. ja es te sēžu, tad tāpēc, ka es te gribu pasēdēt, nevis gribu, lai mani raustītu uz visām pusēm.
sēdēt pie šīs kastes jau nu tiešām varbūt nav labākā alternatīva, bet tas, ka es sēžu pie šīs kastes, nenozīmē vienmēr, ka es patiešām sēžu pie šīs kastes.

es pērku sajūtas, viņa pērk lietas, ar savām lietām viņa nopērk arī sajūtas, ar manām sajūtām priekš lietām vairs nepietiek, tāpat mēs viena otru nesapratīsim, es staigāju septīto gadu ar vieniem un tiem pašiem zābakiem un jaunus negrasos pirkt, bet viņa man jautā, kā tev nav žēl tērēt tik daudz naudas kafejnīcās. tāpēc ka es pērku sajūtas, mīļā, un jauniem zābakiem man naudas neatliek.

cik jūs man esat dažādas, mamma saka, patiesībā jau ne tik ļoti, man šķiet, tikai es meloju, jo man vienmēr visiem gribas teikt kaut ko pilnīgi pretēju tam, ko viņi domā, jo es pati esmu kaut kur pa vidu starp visiem uzskatiem un viedokļiem. man pašai nav jādomā savs viedoklis, paklausos, ko viens saka, es viņam sauk kaut ko pretēju. dzirdu pretēju viedokli un saku to, ko tas pirms man teicis, nu tā ir vieglāk dzīvot, pašai galīgi nav nekamā jāiedziļinās, spļauj ārā masveidā saštancētus viedokļus un uzskatus, gan jau kāds cits tajā ir iedziļinājies un tad tu vari vienkārši pārņemt viņa uzskatus, tāpat jau neuzzinās. nu re, es atkal te gandrīz meloju, lai gan taisnība ir tajā, ka man vienmēr gribas spītīgi visiem teikt, ka tā nav, pat ja es domāju, ka tā ir.