cik jūs man esat dažādas, mamma saka, patiesībā jau ne tik ļoti, man šķiet, tikai es meloju, jo man vienmēr visiem gribas teikt kaut ko pilnīgi pretēju tam, ko viņi domā, jo es pati esmu kaut kur pa vidu starp visiem uzskatiem un viedokļiem. man pašai nav jādomā savs viedoklis, paklausos, ko viens saka, es viņam sauk kaut ko pretēju. dzirdu pretēju viedokli un saku to, ko tas pirms man teicis, nu tā ir vieglāk dzīvot, pašai galīgi nav nekamā jāiedziļinās, spļauj ārā masveidā saštancētus viedokļus un uzskatus, gan jau kāds cits tajā ir iedziļinājies un tad tu vari vienkārši pārņemt viņa uzskatus, tāpat jau neuzzinās. nu re, es atkal te gandrīz meloju, lai gan taisnība ir tajā, ka man vienmēr gribas spītīgi visiem teikt, ka tā nav, pat ja es domāju, ka tā ir.