es zinu, ko es darīšu pa jāņiem.
es atradīšos kādā glaunā mašīnā vai varbūt milzīgā fūrē, vai varbūt kaut kur tā kā iestrēgusi uz ceļa. un tas būs pašā jāņu vakarā. un man nebūs jāuzmet lūpa, ja ar mani neviens negribēs lekt pār ugunskuram, jo man nebūs ugunskura :)

tagad atpakaļceļa vairs nav (nu labi, vienmēr jau ir, un vispār vēl pagaidām nav nekāda ceļa uz priekšu), un biļetes ir nopirktas (es gan viņas nedabūšu redzēt līdz pat 24.jūnijam), bet es došos uz Lenny Kravitz koncertu!

un tagad pasakiet, ko lai es meloju saviem vecākiem, lai man tā kā nevajadzētu melot, jo man ļoti nepatīk melot, ka es tā kā nebraukšu gluži kā normāliem cilvēkiem piedienas, bet lai viņi nesatrauktos, man tas ir tā kā jādara, un vispār viss ir tā kā. un ko darīt ar otru mammu, kurai ir tiekmse pavadīt meitu uz autobusu? manējo vēl var piespiest nenākt pavadīt.

es īsti neatceros, bet laikam viņam ir 80 gadu.
un tad viņš saka, ka man vajadzētu no katras algas nopirkt jaunas drēbes,
jo sievietēm, ir jābūt skaistām un jāvairo skaistums,
un vakar viņš teica, ka man vajag atpūsties,
un vajag arī iet kādu alu iedzert, jo esmu to pelnījusi,
un es nekad neesmu no viņa dzirdējusi "kad mēs augām..." frāzes,
un vēl viņš desmitiem reižu pārlasa RL numurus un sauc tos par intelektuālām kakām,
jo viņu kaitina vispārinājumi un nekas konkrēts,
un tad viņš atkal gaida, kad es viņam vedīšu savu datoru,
lai viņš varētu rakstīt un rakstīt,
jo laika viņam nav atlicis daudz.

un es sapnī redzēju, ka viņš nomira un ka es nepaspēju viņam aizvest datoru un viņš nepabeidza savu grāmatu.

es te tā atsaucu atmiņā, cik rēcīga bija mana lauku meičas pasaules uztvere, ierodoties dzīvot kojās - tajā nešķīstības perēklī.
Lūk, viena lieta, kas mani nošokēja, ka puišiem un meitām atļauj oficiāli dzīvot vienā istabiņā. Saprotiet, es jau biju dzirdējusi stāstus, kā pa kluso puiši lavās naktīs uz meiteņu istabām, bet, kad tā vienkārši man parāda istabu ar riktīgo sexodromu un pasaka, te, lūk, dzīvo viens tāds pāris un tur, lūk, dzīvo cits pāris, tad man bija tā kā nelabi. Es nespēju aptvert, ka skolas vadība ko tādu pieļauj.
Bet punkts uz i bija nevainības asiņu pleķis manā nākamajā gultā. Ziniet, tas viss bija par daudz manai pirmajai dienai kojās.
un tad es metos iekšā tajā nešķīstības pereklī.