es īsti neatceros, bet laikam viņam ir 80 gadu.
un tad viņš saka, ka man vajadzētu no katras algas nopirkt jaunas drēbes,
jo sievietēm, ir jābūt skaistām un jāvairo skaistums,
un vakar viņš teica, ka man vajag atpūsties,
un vajag arī iet kādu alu iedzert, jo esmu to pelnījusi,
un es nekad neesmu no viņa dzirdējusi "kad mēs augām..." frāzes,
un vēl viņš desmitiem reižu pārlasa RL numurus un sauc tos par intelektuālām kakām,
jo viņu kaitina vispārinājumi un nekas konkrēts,
un tad viņš atkal gaida, kad es viņam vedīšu savu datoru,
lai viņš varētu rakstīt un rakstīt,
jo laika viņam nav atlicis daudz.

un es sapnī redzēju, ka viņš nomira un ka es nepaspēju viņam aizvest datoru un viņš nepabeidza savu grāmatu.