Māmiņ un tētiņ, kamdēļ jūs mani tā nodarbinājāt, kad es biju maza? Kamdēļ sūtījāt visādos pulciņos un skolās, kamdēļ neļāvāt ar sētas bērniem kokos kāpt, bet likāt trenēties Vivaldi, atdarināt Botičelli un tiekties pēc zelta medaļas par to, ka tik vareni protu staipīt savas kājas?
Tikai neprasiet no manis tagad, lai es būtu tik pat aktīva! Jo tagad gribas man kokos kāpt un ar kaimiņsētas puikām štābiņu celt. Un tēlot mazu, niķīgu bērnu un spītēties, spītēties, spītēties...