Pasaule ir viena liela vieta - pilna pozitīva potenciāla. Tad kāpēc mēs tik daudz laika veltam iešanai uz riņķi? Vai tad tiešām neredzam tās iespējas un alternatīvas, kas ir mums atvērtas? Vai arī vienkārši mēs baidāmies tām ļauties. Nekas tevi šobrīd neattur no došanās uz priekšu - tikai vienīgi tavas bailes no nezināmā un satraukums no tā, ko izmaiņas var nest, ja tu tām ļausies, un iespējams zaudēsi kaut ko pie kā tik cītīgi esi turējies. Bet ja reiz tas tev nozīmē tik daudz, tad kāpēc tu nekļūsti laimīgāks? tici sev, un iespējams kāds noticēs tev vēl vairāk.
What the fuck you were thinking?