Nevar dzīvē būt tā, ka visās jomās viss ir smooth. Ja šobrīd skolā viss man ir daudz maz ok, smukas atzīmes šodien esmu nopelnījis un kalpojis par piemēru visiem, kā pareizi ir jāraksta kd, tad citur atkal man vnk atliek laist pār lūpām izmisušu ''kāpēc..?'' .. ''par ko..?''
Būšu pārākais patmīlis un pielipināšu sev eņģeļa spārnus, kuram apkārt spīd indigo krāsas oreols un teikšu, ka tie trīs personāži, kas šodien par savām prezentācijām dabūja 10, tas tā ir tikai tāpēc, ka profesors atzīmēja atzīmes uz manas labā kd lapiņas [ enerģētika] :
- aizmirsu lapiņu kabinetā, o re kur smuks 9, kam pieder? .. Šuks.. aha, nu cerams neapvainosies, ka paķēpāšos te.. ir Šuks šodien?
- ir, ir
- nu ja, es vnk aizmirsu lapiņu kabinetā, tpc parakstīšu te
- nav problēmu.

Bet diemžēl es nevaru būt eņģelis, svētais gars, puķu laumiņa, meža feja vai vēl kāds cits mistiski pozitīvais tēls sev tuviem cilvēkiem, kam tiešām to vajag. Dzīvē būs lietas, ko es nekad nespēšu saprast līdz galam.