22 Maijs 2011 @ 14:33
Toreiz es vēl nezināju, ka Sātans man jau ir apgriezis spārnus.  
Izskrēju no istabas, lai pārliecinātos, ka aiz viņas skumjā noguruma, zilajiem riņķiem zem acīm un Chanel ''Chance'' aizveras lifta durvis. Es pavaicāju:
- Kāpēc jūs visas lietojat ''Chance''?
- I gave you one chance, you've missed it.
Un tad neapdomātā lirisma uzplūdā es viņai sacīju: ''I hate you.'' Man vajadzēja būt pateicīgam - Viņa man lika saprast, ka dzīvot bez ciešanām arī ir ciest. Un tad es piezīmju grāmatiņā ierakstīju lūk ko:

Es dusmojos uz liftiem tiem
Tevi lejup vedošiem.