Par spīti tam, ka biju pačučējis labi ja 2h, diena izdevās visādā ziņā. Gan komunikācijas, gan darba. Un Salavecpasniedzējs ir dziļi sirdi jauks cilvēks, lai arī cenšas tēlot skarbo onkuli. Man izdevās atmaidzināt viņa profesionālās būtības sirdi ar savu youngsters attitude.
He was laughing and smiling kaut arī reāli bija mutiskā ieskaite. Mission accomplished. Varu uzsist sev uz pleca un paslavēt.
Un tas ir dievīgi, ka viņš kūpina savu pīpi kabinetā. Būs jāiet sapīpēt.
Šodien sēžot bibliotēkā, pārliecinājos, ka skolas datori tur atrodas priekš tam, lai visi varētu jebkurā laikā piekopt savu virtuālo fermu. Mhm. Pat psniedzēja jutās neērti patraucējot kādu studentu šai ļoti svarīgajā brīdī.
viens gan, nahren jau x-mas rotājumi karājas. Sakarina apr agru un tad kad tiešām vajag un pienāk svētki, viss jau ir apnicis.