Šodien pēc dažām stundām ir pēdējais zvans. wow... atā skola. Atā vecie nodeldētie krēsli, aprakstītie soli Jurčiks + Rita = LOVE, Es biju šeit, stulba sejiņa utt. Mans vēstures kabineta krēsls - Stabilitātes Garants.
Fak.
Mēs vaidējām par to, cik ir grūti, lai gan patiesība nenojautām šī vārda patieso jēgu. Gribējās ātrāk prom, bet tagad tikai saproti, ka nemaz negribi aiziet. Visa beigas ir kaut kā jauna sākums. Tas gan. Bet es neesmu gatavs. Paies laiks, kamēr aptveršu un atgūšos.

Man 1. septembris vairs neizteiks neko.