- Tu nemirsi, tu tikai nonāksi citā pasaulē.
- Kāda pie velna starpība? Labi, es pats lieliski zinu, ka esmu sīks kukainis, kuru var saskatīt tikai ar lupu. Ar mani tā ir vienmēr: pat skolas izlaiduma fotogrāfijās es pusstundu pats sevi meklēju. Man nav ne ģimenes, ne draugu. Ja nomiršu, - nebūs, kas raud. Izzdusīšu - neviens pat nepamanīs. To es saprotu. Tomēr, lai cik dīvaini tas neliktos, es nevaru teikt, ka dzīvotu šai pasaulē bez ...Nezinu, kāpēc, bet tā tas ir. Varbūt es, atdalījis no sevis savu ''es'', būtu dzīvojis zaļi. Nezinu. Lai nu kā - šī pasaule man nav apnikusi. Protams, man daudz kas šeit nepatīk un dažam labam stipri vien nepatīku es, taču to, ko es mīlu, es mīlu no sirds. Un man nav svarīgi, vai arī es tai laikā tieku mīlēts. Tā ir mana dzīve, un es negribētu būt nekur citur, arī tad, ja mani tur gaidītu nemirstība. Kas par to, ka kļūšu vecs, bet es novecošu ar visiem, kas ir ap mani. Un nevajag man ne vienradžus, ne sētu!