Es novārtos novārtā
visu vasaru,
un tad pēkšņi tu
pasauc mani
uz vienu glāzi
rudens priekšnojautu,
izģērbjot mani
līdz dzejolim kailu
un sakot,
ka vasara man nākusi
par labu.
"Aizgājusi arī,"
es piebilstu klusi
un turpinu būt saule
pār tavu
saraukto pieri.

/Inga Pizāne, dzejoļu krājums "Siena, ko nosiltināt"/