Kļava arī atzīmēja, ka cilvēks Latvijā vairs nemīl savu valsti, jo valsts viņam dara pāri.

«Neveidojas pamats. Cilvēks un valsts kā vienota mīlestības devēja sistēma. Ir palikusi teritorija, privāts kolhozs dažiem klaniem, kas taisa savus rēbusus. Mēs neesam demokrātiska sabiedrība. Mēs tā sevi definējam, ka esam demokrātiska, brīva Rietumu valsts. Mēs esam smagi slima postpadomju teritorija,» tā Kļava.