Būtu labi, ja varētu beigt prokrastinēt.

Tinam makšķeres. Nē, tiešām.
Beidzot ir sava.
Varēšu braukt butēs!

Foršs vakars ārā. Vēss gan, kad Saule noriet. Ar T-kreklu nepietiek. Staigāju pa to miestu un tāda mākslīga sajūta. Perfekcija tais puķu dobēs un apmaļu līkumos. Ugunsdzēsības ūdensvadi piedur, bet arī raisa to American suburbs variantu. Kādreiz likās baigi kūl, tagad.. nu mākslīgi. Nedzīvi. Kaut tie pāri stumj tos ratus, izgājuši pastaigā vai tie bērni spēlē bumbu nožogotā sporta laukumā, bet robotizēta sajūta nez kāpēc. Nu tāds - a ko tālāk? This is it? Ok, es laikam noķēru to ieslodzījumu matriksā. Skudru pūžņa sajūtu. Katram ir iedalīta loma. Viss skatā ir vienāds.