Labrīt.
Viens jau pinas pa kājām un īsti neļauj pat pačurāt.
Noeju lejā un saprotu, ka kaut kur smird pēc sūdiem. O! Lieliski, kāds ir apdirsies tur, kur pats ēd. Panna, kas palikusi uz plīts arī ir revidēta. Kartupeļi pa visurieni.
Nu kašmars, paklau..
Ārā līst, bet man pofigs. Tinaties ārā, ja nepaspēsiet parādīties, kamēr es nozūdu, norakstiet to uz karmiski nolikto kluci pie ēdamtrauka.

Spalvu kamoli mētājas, dīvāna driskas kaut kādas.. viss nopēdots. Kur viņi pamanās ķepas nošmucēt, kamēr ir telpās man īsti nav skaidrs.


Jauki. Tagad es zinu, ka ienākot pa durvīm iespējams ir jālūr zem kājām, jo pastāv variants ''mīnu lauks''.
Tā lūk - kaķīši ar ielas pieredzi vai tikai patversmes.

Viens palika ārā un jāsaka, ka mani tas uztrauc tagad. Ir sajūta, ka man kaut kur jāsteidzas un līdz ar to ģorgājos iekšā.
Un gribas atpakaļ pirms iedirš vēl gultā.