Putni čivina kā pavasarī.

Šodien ļoti miegains noskaņojums, lai arī uz darbu nesteidzos, zinot, ka ielas būs tukšākas. Kā arī bija. Patīkami pārvietoties.
Laicīgi arī no darba atkūlos, feina saulaina diena, biš mīnus kliebj cauri biksēm, bet citādi putni čivina un šoferis besīgi laipns un svilpojošs. Kā last pasažieri izdomāja nevis atvest uz galapunktu, bet pieripināt.

Tāpat kā daudzi vēsturiski un esoši zināmie personāži, kas izvēlējās neordināras miega stundas, atbraucot mājās prasījās diendudas. Gara sanāca. Un kad kaķim guli blakus, liekas vari arī 24/7 gulēt redzot to izstaroto Zen no viņa.
Tagad droši vien plosīšos līdz trijiem naktī un rīt cerēšu, ka uz darbu nevajadzēs iet .
Problēma gan ir kafijas piena vai jebkā piejaucama tai klāt trūkums. Un vispār labas kafijas trūkums mājās. Lieti noderētu kāds dopings. Garšīgs pie tam.

Šodien Mēness ar Merkuru draudzējas. Varu nodoties kādai filmai vai grāmatas lasīšanai. Sarunām ar sevi. Varbūt kāda dziļa apskaidrība ieviešas .

[pieķengāju savu my coffee krūzi, dzerot no tās tēju . kas par zaimošanu. ]

Līdz ko es sāku dzīvot to trulo patērētāja dzīvi, man zuda jebkāda iedvesma. Iedvesma dzīvot. Kur nu vēl radīt.
Kāpēc atskatoties ir savādi lasīt sevi, jo nespēj noticēt ka, ko tādu spēji savirknēt. Tāpēc ka te tu esi. Celies vienā laikā, ej gulēt gandrīz astoņos vakarā, vairāk vai mazāk izpildi monotonu darbu un ir iestaigāts viens un tas pats ceļš. Tikai ceļam puses tiek pamainītas. Tu esi tikpat garlaicīgs kā sabiedriskā transporta maršruts.
Reiz Tu dzīvoji pilnu krūti. Nežēloji sevi negulētām stundām. Piespiedi sevi celties un vilkties ārā ziemas spelgoņā uz vietu , kura tev riebās līdz kaulam. [ tad tu vienkārši vēl nesaprati ] Sirds te iemīlējās, te lūza. miokarda infarktu varēja noķert uz līdzenas vietas. Atsaluši kāju pirksti. Asaru plūdi un patērētais alkohola daudzums cigarešu dūmu mutulī. Celties un nesaprast, cik ir pulkstenis, vadīties tikai pēc taustes. Atkal un atkal tīrīt organismu, jo dvēsele sāpēs bļauj. Mesties visur iekšā kur sauc, jo ,velns parāvis, nav tak ko zaudēt, liekas, ka viss jau ir zaudēts.

Mēs par daudz laika pavadām miegā.