Vakar pēcpusdienā devāmies uz laukiem. Negribējās tādā pelēcībā vispār kaut kur braukt. Un tāda migla uz ceļa. Un vēl pa E22. Fu.
Bet nonākot galā, kad esi pie kamīna starp četrkājainiem zvēruļiem un rotā egli vai sildi karstvīnu uz malkas krāsniņas ātri noķer pareizo fīlingu. Un vismaz sniegs manāms apkārt.

Vismaz paciemojāmies pie večukiem.

Šodien atpakaļ un vakarā Dailē koncerts. Ir bijuši labāki. Idejai jau nebija ne vainas, pa vecu atmiņu atceros kā vecmamma mēdza skatīties to raidījumu. Līdz ar to tāds personisks piemiņas koncerts sanāca man. Skatījos viņas acīm.

Bet vispār laikam jau maz tās svētku sajūtas šogad. Lielākā egle atstiepta mājās nekā visus citus gadus, bet par maz prieka pie tās. Ārā +6, apsveikumu nekādu vai nesaņemtas pretatbildes. Meklējam svētkus ekrānos vai iestudējumos.
Grinčs ir paviesojies.

Rīt? Rīt atkal kā ierasts - Darbs.

Nav skaidrības par to, ka rīt jāstrādā. Jo koncertā Reigani tā sūtīja kost, ka liekas brīvdienas tikai knapi iesilušas.