Pirmo reizi mani kaut kas priecē un aizrauj, kad tas sāk kļūt sarežģīti.
Man šķiet. Vai arī puzzles un grūtības, kur biki pauris jāpiepūla ir vienmēr bijis excitement.
Vai arī pēc milzu komas ir iestājusies dzīvības sajūta.

Šitā sajūta jāieseivo atmiņā, nākošreiz, kad uznāks slinkumi vai sevis apšaubīšanas periodi.

Izrādās var būt baigi patīkami tajā punktā, kad kaut ko saproti, bet īsti vēl ne.

Nu ja, un šonakt visu nakti acīm ciet "vilkām striķīšus", neredzamas saites un sastādījām kartes.

nafig man tagad pakausī dun tie ritmiskie sirdspuksti, ko kādreiz palaida filmās, kad gaidāms satraucošs moments.
diezgan fuj.