Vakar nogurušās kājas jau pirms deviņiem nolika gulēt. uz grīdas. kaulus sakabināt vietā. Šodien jau pus 7 acis vaļā. smacīgi, kaut kur tālumā rīb, bet uz lietu netaisās.
Tēja, banāniņš, jogurtiņš un mazliet astroloģijas. Nezinu, pie tiem rakstiem rodu mieru.

Peridos, kad neko dižu nesastrādāšu šajā weekendā, bet likšu ķermeni mierā.
Pirms dižčika ir izdevies uzstādīt interjera papildinājumus.

Pirms garākas atpūtas vēl riktīgi jāpastrādā un tad jau varēs pamētāties pa pasauli. Pielabot savu redzes leņķi, kas no rutīnas sakropļojies.

visādi citādi jau dželasīgi klausīties par to vakara jūras ūdeni, kas kā piens iesilis pa šīm pāris karstajām dienām.

Riktīgi sienāži vālē ārā.
izdomāju nolūrēt visus Harijus Poterus. Principiāli to nedarīju, kamēr visas grāmatas jau bija izlasītas. Likās nu nevar tur būt nekas labāks par to, ko uzbūra mana iztēle. Bet tagad tīri Alan Rickman piemiņai tas ir jāizdara. Foršs aktieris un gonna be missed, so..

Šodienas svelmainī izbraucām [katastrofāli gan atrasties mašīnā ir šādā laikā ar visām tās kondicionēšanas iespējām], piekārt pie griestiem ''zirnekli''.

Atbraucot mājās feinais negaiss pārskrēja arī te pāri. Tikai bez plūmju izmēra krusas graudiem. Riktīgi prasījās izskriet ārā un noķert veldzi.