Rīta secinājums dzerot tēju uz balkona. Hmm, laikam jāpaņem lietussargs.
Laiks iet ārā pa durvīm - ahj, nu nelīs taču.

Īgnu purnu ejot pa ielu , kamēr lietus pakšķ un galvas un jauc manas krēpes, purpinu "some people feel the rain, others just get wet" .

Pazudušā bērna iznākums mani īsti nešokē, pie šādas meklēšanas ievilkšanās. Lai vai kā, varbūt puika slēpās, jo nevēlējās atgriezties mājās, kur vismaz kā runā, nav un nejuties mīlēts.
Lai vai kā , ja kāds ir vainojams vienaldzībā tie ir piederīgie. ( ..un cilvēkiem labs prāts. Āmen!) Pārējais viss ir likumsakarīgi. Kādam ar to tagad ir jādzīvo uz savas sirdsapziņas, bet puikam pāri vairs neviens nedarīs. [ ja tāds ir šis stāsts]


Vakarā izdzeru kafiju. Izskatās, ka kārtējais lietus etaps tuvojas. Nu jau mums te tropu lieti un klimats. Ar visiem virpuļviesuļiem. Climate change it is.
Ak jā, un Zemenes tā tolkam tikai jūlijā parādījās. Jasmīni smaržo jūlijā. ķirši vēl zaļi.


Rīt sanitāra ? vai hvz inspekcija.
Nevarēsim vārīt pelmeņus.
Trofeju plaukts.

Nodzēsu gaismu, pāri palika tikai rozā debesis.