Tāds saulains, skaidru debesu rīts bija, ka ieturēju meditatīvo piecminūti. Tagad atkal jau mākoņi sapūsti.
Darbā klusums. Veģetēju atkal.

paralēli protams domāju, ko iesākt. Tiešām būs jākratās prom no šejienes? Dzīvoklis būs izremontēts, vairāk vai mazāk..Da nav tak man tik daudz uzņēmības, ne dūšas.

vīnogas audzēt, ravēt un sasaistīties ar dabu tik cieši, ka ķērpis uz pakaļas aug?
varbūt.


naktī vel blenzu youtube par millennials generation. Iekrītu tajā bēdīgajā kategorijā. Sūdīgs workforce, jo runā kaut ko par purpose un making impact. Ak jā un ''tūlīt un tagad'' efekts.
- 'how's work?'
- 'oh.. it's fine. but I think about leaving.'
- 'why..?'
- 'cause I'm not making an impact.'
- 'But you work there only 8 months..'

well it's kind of like that.

Izsaukums saņemts.
Urā!

Gāju uz tubeni skatos direktora bļemba pusmastā. Papa nav mājās.

Jūlijs. +14C. Peldēts nav. Kājas salst. Ārā līst.
jāiet gulēt.