Man liekas, ka man nāk virsū apātija. Tāpat kā tas mākonis, ko pirms brīža vēl redzēju tālumā, bet tagad jau tas ir pāri manai galvai un nepielūdzami snieg. virsū.

Nav ko teikt. Kad atkal paliec mēms.

Varbūt, kad izraudāts būs viss.. Varbūt tad...
Varbūt tad .

# aptumsums

Jo man jau nekad nesāp. Es jau nezinu , ko nozīmē skumjas. Man tak pofig viss ir.

Guess what?

I am human after all.

"Vienmēr dari to, no kā baidies."

''Monster Calls'' - perfekti. Gribu arī grāmatu ''septiņas minūtes pēc pusnakts'' . I'm blown away. Astonishing.

'' Briesmoņa trīs stāsti ir savādi un katrs savā aizplīvurotā veidā māca par dusmām, ticību un to, ka viss nav tikai melns vai balts, labs vai slikts. Stāsti palīdz Konoram atzīt to, ko viņš baidās atzīt, jo uzskata, ka ir slikti domāt un gribēt to, ko viņš domā un grib. Briesmonis pastāsta viņam, ka sarežģītas emocijas – tas ir normāli, dusmoties – tas ir normāli. Galvenais ir būt godīgam pret sevi un citiem, jo tikai tad iespējams piedot, saprast un atlaist aizejošo.'' /Marii/

''Mani, lasot šo romānu, vairākkārtīgi pārņēma sajūta, ka briesmīgais īveskoks – monstrs, kas stāsta zēnam savādos stāstus, ir tāds kā personisks, iztēlē radīts psihoterapeits, kas mēģina palīdzēt zēnam aizrakties līdz savas problēmas kodolam un atzīt sev pašam savas tumšākās, ilgi noliegtās domas. Ne vienmēr šīs sarunas ir vieglas un ne visas beigas ir laimīgas, tomēr īveskoks Konoram iemāca, ko ļoti svarīgu – savu jūtu atzīšana ir pirmais solis uz atlabšanu. Pat tad, ja šķiet, ka priekšā gaida nogurdinošs ceļojums simtiem kilometru garumā.'' /teejtasiite/

''„Septiņas minūtes pēc pusnakts” ir stāsts par zaudējumu, taču man negribēto domāt, ka par absolūtu bezcerību. Tas ir stāsts par pieaugšanu, samierināšanos un nepieciešamību turpināt dzīvot. Un par briesmoņiem, ar kuriem dažkārt ir ļoti svarīgi izrunāties.'' /teejtasiite/

Conor: Your stories never made sense to me.

The Monster: Because humans are complicated beasts. You believe comforting lies, while knowing full well the painful truth that makes those lies necessary. In the end, Conor, it is not important what you think. It is only important what you do.

Conor: So what do I do?

The Monster: What you did just now. You speak the truth.

Conor: That's all?

The Monster: You think it's easy? You were willing to die rather than speak it.


''Cilvēki nav labi, vai slikti. Tie bieži vien ir kaut kur pa vidu.''


“Your mind will believe comforting lies while also knowing the painful truths that make those lies necessary. And your mind will punish you for believing both.”