pirmais cēliens pus 5. Līdz pus 6 urbinu telefonu. Iekrītu otrā snaudā. Otrais cēlies 8:30.
Lēnās brokastis un kafija ar Bro.
Šodien jāiet sevi paspaidīt. Nedēļa bija tāda, ka izejot piektdienā no darba kā no katorgas.
Bet viss ok. Jo darbs ir vajadzīgs.
Tāpat arī frāze pie atvaļinājuma sarakstīšanas baigi neiegrieza ar paziņojumu, ka iespējams nebūs ar ko saskaņoties.
Šogad plānā izklaižu nav. Drīzāk tāda atpūta iespēju robežās. As sad as it might sound.

Tā, kamēr visi grozās ap remontu. Jāizmanto vienatnes mirkļi [kuri pie tam drīz vispār beigsies]
Vēl īsti tas nav aptverts. Kad iesprostos starp reģipšiem un putekļiem, tad arī apskaidrība pienāks.

Superīgs pavasaris šodien ārā. Pēcpusdienas kāpiens līdz masierei, atpakaļ pa ceļam apciemoju Bro uz tēju, un vēl aizgāju līdz remontdarbiem. Pa vidu miskastei tulpes burkā.
Tagad bjūtiful sunset pa virtuves logu. Jāizbauda, jo vairs neredzēšu.
Nedrīkstu izveidot sentimentu šeit. Embrace the change and new.