Kā ierasts Ziemassvētkos pabiju Laimīgajā Zemē. Bet diemžēl arī šajā kalnu ielejā kaut kas sāk gruzdēt.
Lai vai kā mežs ieelpots, čermenis samīļots, sārņi izvadīti.
Tagad protams ne ko vairāk kā tikpat laiski gulēt.
un kā jau dižčika laikā, viss beigu beigās beidzas pilnīgi citādāk, kā iluzori esi ieplānojis. šoreiz? pavisam jauka Ziemassvētku pasēdēšana izvērtās numurā.
Un amatieru biljards.

neticās, ka šodien pirmdiena un rīt vispār kaut kāda darba diena.


lai vai kā, nnot amused by new year. Sajūtu ziņā nekā. Bet tāds pilnīgs iekšējs miers par to un accept.

"Lielākoties dzīvnieki ir skumji. Un, kad cilvēks kļūst ļoti skumjš, skumjš ne jau tāpēc, ka sāp zobs vai paspēlēta nauda, bet gan aiz tā iemesla, ka pēkšņi viņš īsu brīdi jūt, kāds ir viss ap viņu, kāda ir dzīve, un noskumst pa īstam, viņš tad mazliet atgādina dzīvnieku - viņš tad izskatās noskumis, taču īstāks un skaistāks nekā parasti."

nolādēts. Visas čakras atvērtas,izspaidīta, jūtos sadauzīta lupatās. krakšķ un brakšķ un sāp //