''Arī laiks ir tāda savāda lieta. Lielāka daļa no mums dzīvo tikai tam, kas vēl priekšā. Pēc dažām dienām, dažām nedēļām, dažiem gadiem. Iespējams, ka viens no vismokošākajiem brīžiem ikviena cilvēka dzīvē nāk līdz ar atziņu, ka klāt vecums, kad skats vairāk ir vērsts uz to, kas bijis, nekā uz to, kas vēl priekšā. Kad priekšā nekāds laiks vairs negaida, ir jāatrod citas lietas, kuru dēļ vērts dzīvot. Varbūt, ka tās ir atmiņas. Saules apspīdētas pēcpusdienas, turot kāda roku savējā. Jauno dīgstu smarža dobītē. Svētdienas kafejnīcā. Mazbērni, varbūt. Mēs atrodam veidu, lai dzīvotu cita nākotnes labad. Nav jau tā, ka Ūve būtu nomiris, kad Sonja viņu atstāja. Viņš tikai beidza dzīvot.
Sēras ir tāda savāda lieta. ''