Pēc ''Leksikona'' nevienu grāmatu vairs i negribējās lasīt. Ne jau tāpēc, ka Leksikons bija slikts, tieši otrādi, tas bija tik izcils.
Bet pēc garās pauzes (man nedēļa, divas ir daudz) apēdu ''Sargies Ziemeļvēja'' . Tā noēdos, ka atgūties nevar. Bet tikko uzgāju, ka ir 2. daļa. Visa burvība pagaisa. Ja storijs tā arī būtu palicis, es visās savās sāpēs būtu apmierinātāka [ jā, mazohisms uz sāpiģ-traģiskiem storijiem ] .

Par godu tam apēdu saldējumu un tagad iešu izmirkt vannā.
Turpinājumā ''Vīrs, vārdā Ūve'' jo lasītprieks atgriezies līdz ar visa R Merkura beigām. Tikai uz priekšu atkal !