Jau agri no rīta slido cilvēki pa ietvēm. Ieslidoju pie masiera, mājās atslidoju tikai ap 12.
Jāiet biežāk spaidīties. A to traki. Tik dēļ tā vien jāiedzīvojas regulārās galvas sāpēs.

Sēžu tīgerī.
Jap.
please don't judge.

ieslidoju kioskā, sačiepos žurnālus.
-I. kā tu tiksi mājas šodien?''
- nezinu, palikšu te līdz pavasarim.

Kāds uz sabrukšanas robežas, kāds spūno bijušo, kāds joprojām precējies ar sevi, kāds tiek bildināts, kāds joprojām izvēlas kāzu datumu, kāds cīnās ar pēcdzemdību depresiju, kāds netiek skaidrībā ar savu orientāciju and so on and on ..

- Viestur, jūs esat laimīgs cilvēks?
- Es par to tā nedomāju. Laime ir īss dvēseles stāvoklis, kas ir un pāriet. Jēdzienam laimīga dzīve es vispār neticu. Var būt laimīgs brīdis. Laimīga diena. Laimīgs notikums. Man pat laimīgas attiecības skan aizdomīgi.

Es jutu tik daudz, ka sāku nejust neko.

''Es reizē mīlēju, reizē šaubījos, reizē priecājos, reizē skumu, izpildīdams visu mīlestības rituālu. Kā redzi, toreiz es biju ļoti darba spējīgs. Un kā algu ieguvu atziņu, ka lielāko prieku cilvēkam var sagādāt otrs cilvēks.''

Mani drausmīgi fascinē tie cilvēku stāsti, kas pohujā pamet visu un eju meklēt sevi pa pasauli.
Un tad es nesaprotu, a par kādu naudu?
Labi, sūds.
Paņemšu un palasīšu visas ilustrētās zinātnes, noslēpumus, ļeģendas , vēstures un paceļo tā.

Pie psiholoģijas negribas ķerties.
Tikko iztirzāts mazliet sarunās.
Smaga viela.
Ar sevi knapi sadzīvoju, bet te pa dzīvi vēl jādomā, kas ko kā citiem, lai nepateiktu, neizdarītu tā un šitā. Es pat līdz galam nesaprotu kā man vajag! Un tomēr baigais mailstons noiets ar Saturnu par cilvēkmijiedarbību. Jādomā, ka izzināts redzēts ir daudz.
Par ko tas nākošais Kazas gads? dies'viņ'zin ;P