Šodien viss kaitina uz riebjas. Iekšēji vemju.
Vismaz iepriecināju sevi ar grāmatas iegādi.

jā nu ejiet dirst un es vairs nerakstu.
Acīmredzot es neesmu domātS laimei vai jebkam, kas piešķir jēgu.


Jāsāk pīpēt, dzert un spļaut uz asfalta.
Pameklēt zem vecā, piedirstā soliņa veco dzīves jēgu.

moš atkal iedomu pimpis izaug.

kretīns ir atpakaļ.

I need to be saved from myself sometimes.

''katrs no mums ir vientuļš, un visi kopā mēs arī esam vientuļi'' .

Kā viens ienāci, tā viens aiziesi.

''Kortnijā Kurts atrada to, ko iepriekš nebija atradis nevienā pašā radījumā. Un savu mīļoto viņš uzlūkoja tieši tā, kā radījumu, jo uzskatīja, ka ir pilnīgi nesvarīgi kas ''tas'' ir - sieviete, vīrietis, mežonīgs zvēriņš vai citas planētas iemītnieks - galvenais, lai tas ir tev piemērots pēc visiem parametriem, sakrīt pēc visiem izliekumiem, raugās uz pasauli tāpat, kā tu.''

Kortnijai pēc Kurta nāves klājās grūti, bet viņa sacīja : ''... es pati viņu nogalinātu, par visu, ko viņš sastrādāja. izdrāztu un nogalinātu!''

Joprojām skandalozi slavena un tāpat kā agrāk nav atmetu cerību ''nodīrāt dzīvei pakaļu''. Domājams šī būtne joprojām ir tieši tāda kādu Kurts viņu iemīlēja. Godīga un bezcerīgi optimistiska. ''Esmu apžilbis ar šo mīlestību.'' Kurts teica: ''Jūtu pārpildīts. Viņa pievelk sev brīnumus. Viņa ir foršākā meitene pasaulē!''