Nestandarts
06 Aprīlis 2013 @ 11:04
 
ej dirst, cik kruta ir iedzert tēju, kad darbā trekterē tikai kafiju un tik stipru, ka vēders iziet diezgan bieži.
Laboratorijas spoku ar laikam vienu vakaru iepazinu. Sauca mani, pagriezos un neviena nebija.

A vispār kā ?
Dirsā, maigi sakot.

Kājas sāp, mugura sāp, rokas tirpst, no negulēšanas konstanti rīti sākas ar reibuma stāvokli. Mājās ap 11 jau brauc bizdingainā stāvoklī, ka par visu nāk smiekli, jo asaras liet nav vērts un tas prieks netiks sagādāts. [ lai arī vakar dzelžainajā kabinetā nez kāpēc kāds manā tonī saklausīja 'uz asaru'. Pilnīgs absurds. Tas bija tonis, kas vnk vēl nebija dzirdēts un gribēja domāt, ka vājuma pazīme. Nekā, es tur negāju dirst vasku ja.]

Ar īkšķiem man liekas es tagad naglas varu dzīt sienās. Spilventiņos nav jūtības. Nevar saprast, sapampuši vai uzkačāti.
Tas tā, ja turpina čīkstēt par veselību.

Mans psiholoģiskais un fiziskais stāvoklis liek kolēģiem noprast, ka sēžu uz heroīna. Tik 'labi' es izskatos.
- kas ir sūdīgi? 100 punkti heroīns..
Seja zaudējusi krāsu, kas liek domāt, ka man nav nekādas asins cirkulācijas un drīz mani varēs noturēt par laboratorijas spoku Jurčiku.

Un saņemot savu pirmo algu, viss par ko vari domāt ir aiziet uz tuvāko bāru un uzlabot asinsriti. Bez uzkožamā.
 
 
Nestandarts
06 Aprīlis 2013 @ 11:29
 
Bļe daudz laba vasarā tajos pestivalos hujestivālos, ka visos gribas būt. Nu ta laikam tak beidzot jādara viss, lai sanāk arī pabūt.
Kā jau tur bija - dizaijers un determineišens jau var būt baigākais, bet galu galā rest iz up tu jū.
 
 
Nestandarts
06 Aprīlis 2013 @ 11:37
 
Un vispār zajebal, ka netiku uz Chinawoman un Nabas 3 gadu jubi. Tā būtu normāla psihodēlija.
 
 
Nestandarts
06 Aprīlis 2013 @ 22:40
''Every road leads home''  
Californication cauri .. and story never ends. Mosties kliedzot to pašu vārdu atkal un atkal.
''Un es mīlu Tevi tā, kā saule mīl Kaliforniju''.
Forši, forši, ka ir pie kā pieķerties. Piedod kaut kādu jēgu un viss pārējais šķiet mazsvarīgs. Esi garīgi pakāpies un neturies pie mantām.
Lai cik no manis liels materiālists, tomēr 12. sektors mani šomēnes uzrunā. Jūtami.

Likās, ka ap šo laiku jau būs kaut kāda stabila sajūta, bet tās nav joprojām. ko vainot un saukt pie atbildībaS? Laikam jau sevi pašu. Kurš gan cits bremzē savu attīstību un lietu virzību.
''Cilvēkiem patīk kaut kādi termiņi..skaidrība''. Jā, un pašam taču arī.. Tak zini, ka pats sev nepiedosi, ja pienāks brīdis, kad būs jau par vēlu ..
 
 
trokšņi: Beth Hart - My California