Nestandarts
21 Decembris 2011 @ 17:11
ir tas moments, kad es nejūtu neko. Lai kas arī notiktu.  
Nokārtots. Viss. Basta. A kur tā foršā sajūta? a kur kāds, kas priecātos man līdzi? Nē nu ir. Kolēģi zin ko tas nozīmē un tie arī ir tie, kas būtu gatavi kaut ko pasākt.
Es gribu iedzert. Es gribu .. smieties. Es gribu.. reāli cilvēkus sev apkārt oO. [ ļoti neraksturīgi man] no martini, no party. Bļe no people, no party, jo pat martini ir!
 
 
Nestandarts
21 Decembris 2011 @ 17:37
labulis iemetās pakrūtē  
Pastkastīte vaļā un tajā iekšā viens mīļš apsveikums. Salaveci ar skolā satiku pa ceļam. Atmiņas no nakts pie jūras, tagad karāsies pie ledusskapja. Jāiet pēc egles rīt.
Un mums te plāns jūgties ziemassvētku vakarā kamanās uz riteņiem [ tās tādas modernās] un vest uz jaunajām mājām kādu bāreni.
Jāsameklē tuvākā patversme, kur mazi, pūkaini ņaudekļi mīt.
 
 
Nestandarts
21 Decembris 2011 @ 19:50
prrr ..