Esmu laimīgs, ka esmu mājās. Esmu pārliecinājies atkal un atkal, ka man riebjas cilvēki un apkārt ir vieni vienīgi idioti.
Vienīgais ko nevar aizmirst ir zvaigznes naktī, un tas brīdis, kad esi viens laukā, ietinies cigarešu dūmos, raugies zvaigznēs un gribi, lai melnais caurums tevi uzsūc.

People are so messed up, fucked up un es varētu turpināt un turpināt.

Pēc tās masāžas tas plecs sāp oj oj oj. Vai sapampis ar nevar saprast. Miegs nāk, jo gulēts jau nav ne grama dēļ cilvēkiem kas uzvedās kā pērtiķi, kas izbēguši no krātiņa. No sākuma viss ir solīdi un tad vakara gaitā tu redzi par kādiem lopiem cilvēki spēj pārvērsties. Amazing.
Man 'Grant's' iegrieza nedaudz pasauli. Garšīgs. Lietojams. Un galu galā prasmīgs esmu neskatoties ne uz ko, kā man darīja zināmu.


Rīt atkal jāatgriežas darba režīmā. Un tādā pavisam pastiprinātā. Uhh. Kolēģi jau pieskata vai aizpūsts neesmu un rīt vismaz ātrāk varu ierasties. Apsolīt nevarēju, jo esmu miega badā.

-Ko dari?
-Mīlu tevi,skumstu pēc tevis,man tā tevis pietrūkst!Tu man rādies sapņos katru nakti,es nevaru bez tevis, un tu?
-Pelmeņus ēdu