Vakar izbraucu no mājas ar domu, ka būšu jau atpakaļ, tpc dators palika ieslēgts. Huju. Šnaps un sula galdā i vissss. Aizrunājos, noplīsu, pakunkstēju miegā, pamodos un tā bija viena no tām retajām reizēm, kad nākošajā rītā ir žopa. Dirsu, ka maz neliekās, likās, ka no tās tualetes mūžā ārā neizvilkšos. [vismaz vati izdirsu no galvas] Skatījos uz ēdienu un nevarēju saprast raus korķi vai nē. 3gadus gandrīz ēdu to vienu sasodīto kartupeļu pankūku. Tā es lecu uz riteņa, pametu savu draugu vienu ar googli un viņa kāri noskaidrot, kādas tad patiesībā ir blusu sugas.

Ja no rīta jutos kā pēdējais sūds grāvmalā, tad šobrīd viss ir vairāk kā lieliski. Tāda doing-lots-of-stuff-with-mom svētdiena sanāk. Tiku pie jaunām biksēm, pieskāros atmiņām par braucienu uz Čehiju, nopērkot garšīgo ūdeni, ko toreiz dzēru, škrobīte par to, ka izrādās groziņā atstāju savu krustvārdu mīklu miksli, beidzot iepirku pildspalvas un jaunu plānotāju.
Vēlāk jāaizved Nezvērs uz dārzu patrakot, un vēl vēlāk varbūt pat varētu pieslēgties Rīgas svētku salūtam. Tad jau redzēs.