Nesen tik atvēru aces. Kaut kāds duraks izdomā urbties un traucēt mums ar Nezvēru miegu, kas arī saldi guļ man pie sāniem. [ pēdējā laikā ļoti bieži ^^wii] Protams, šadā diena pamostoties kāda vēl eksāmenu jautājumu ņemšana priekšā, psss .. tā vien prasās aliņu padusē un aizmīties līdz zaļumiem tālu, tālu, nolikt pēcpusi saulē un ... ahh. Pieļauju, ka tā arī tiks darīts un nakts tiks veltīta mācībām.
That's the plan.

6paka nopirkta, tagad var tukšot. Konstatēju, ka esmu Latte cilvēks, jo tas bija pirmais, ko paķēru no veikala plaukta.
Šis cilvēks jau pamostas ar vieglumu un baudu. Latte baudītājam viss šķietami nāk viegli un grandiozi. Ziedi paši iekrīt viņa klēpī un smalkums sajūtams jau pa gabalu. Šalle plīvo vējā, kāds suns pinas gar kājām un pat avīze no rokām izkrīt skaisti. Liekas, ka Latte baudītājs vienmēr pie sevis dungo kādu paša izdomātu dziesmiņu par aizgājušajiem laikiem, jo viņam patīk gremdēties atmiņās kā mīkstos spilvenos.
Sapņos skriet pa Elizejas laukiem, lasīt grāmatu Luvras krastā un nodevīgi smaidīt garāmgājējiem aiz nevainīga piena latte putiņām uz lūpām.

Īstenībā baigi vientuļi. Kādreiz jau bija pierasts, bet tagad mani te atradināja, tad nu atkal kaut kā jāsāk pierast galu galā.
Nākot no veikala, kaut ko atceros par vali sapnī ..

čillojiens ar sencīti pie alus bundžām un kāršu kaudzes. Čutna paspēju visam ciltskokam izlīst cauri, kā arī nosmiet aknu.
Cheers!