Kaut kāda tāda jauka trešdiena sanāca, sākot jau ar to, ka nekāds kd nebija, lai arī profesors lekcijai ejot uz beigām ļauni pajokoja un pēdējā pārtraukumā teica, ka tāds maziņš tomēr būs. Nu nebija, nebija. Jestrs šodien tāds ;P
Apsveicām dzimšanas dienā man tik mīļo prakses pasniedzēju .. nu viņš ir tiiiiiik jauks cilvēks, es pilnīgi nevaru! Tāds fluffy un prasās hagot. [ es neko tādu neesmu teicis :| ] Nu lūk, un tpc ka tādas pozitības mazas lietiņas notikās, tpc tāda fluffy 3diena aizvadīta.

Braucot mājās pieturā atkal samanīju to pašu onkuli, tajā pašā vietā kaut ko ēdam un barojam baložus. Izskatījās, ka tas viņam ir ik mājup ceļa rituāls.

Grēks iet gulēt, nevar. Rīt brīvs un jāsagaida vismaz tie 00:00.

Vīna lāse krīt no Tavām lūpām tik ilgi, līdz manējām. mēness gaisma triecas Tavā ādā un atlec uz manējās. simtiem televizoros tiek nošauts viens un tas pats, simtiem sajukušas smaržas ir tepat starp mums, simtiem uzgleznotas gleznas rodas tāpat vien, simtiem sapinušās domas pa istabu lien. Tava smarža klīst pa manu seju tik ilgi - līdz iekāro. klusums atstarojas vārdos īsos un atlec, kad iekaro. simtiem uzgleznotas gleznas rodas tāpat vien, simtiem sapinušās domas pa istabu lien. /K.Kazāks/

Nāc, nāc nakts.

Vientuļa, miegaina
Pasaule tālāk iet,
Tai netop ne karsti, ne auksti,
Tā nespēj sajust,
Tā nespēj domāt,
Tā vienmēr soļo
Zem jūga stenot.
Dvēsele dziļā,
Nepiepildāmā,
Kvēlo un salksti
Neizsakāmas
Mīlestības.

Te arī skaņdarba versijā