Šodien svētdiena ir awesome laika apstākļu ziņā. Esmu pamodies tikai tāpēc, ka kāds atstāja logu vaļā un istabā ieplūda pavasaris. Uzgriežam Chris Cornell un es jau sāku sapņot par savu riteni un neizbraucamajiem rajončika ceļiem.

Sniegs, dubļi, tāds nesmukums apkārt vēl tikai traucē mierīgai pastaigai ar fotoaparātu un nezvēru pie sāniem.

That bitch ain't part of me. Labi vārdi.
Grēks neiziet ārā, tāpēc tveru fočuku un eju pastaigā ar sevi atdzerties sauli.

Took my thoughts with me, and when I look behind I surely see a faces that I recognize. Same old tiltiņš, tikai bez bebra, same old mežs, kurā atbalsojas motocikla motora rūkoņa, but you know it's not there. It is the distance that makes life a little hard. Two minds that once were close; now so many miles apart. Un tā ar daudziem. Te bija, te nav. Tikai prātoju vai esmu pazudis tiem daudziem, vai arī kā rēgs uzpeldu prātā. zinu, zinu, nelūri pagātnē, kas bijis, bijis, bet es tā daru, es lūru. Un tā arī šķiet ir, at the of the day we all die alone.



Surely it's time to be with me. Love yourself and everything will fall into line. And you know that time after time we will survive
That's why I'm still alive.

ēē ... nenākt man klāt šobrīd. Izārdīšu purnu jebkuram.