šoreiz es aizgāju ciemos uz tējas vakaru. Žēl, ka Briežu nesatiku, tā vien liekas, ka dzirdam viens par otru tikai pēc nostāstiem.
Anywayz, remdēju savu vēlmi pēc kā sāļa. Ārā gan valda pēdējā hu****. Nav kur kāju likt, viens ledus. Kaut kā slīdi uz priekšu un dziedi ''es slīdēju pa slidotavu''. Labi, ka tik vēlā vakara stundā neviena nav, varēju tizloties uz nebēdu.

Domāju, ka ļaušos mirkļa miega-vājuma brīdim un došos gulēt, bet tā arī neuzspēju. Nu mirklis ir pagaisis un es atkal varu turpināt flirtēt ar nakti. Diez es neesmu viņai jau noriebies? Tik daudz laika esam kopā. jādomā, vai nekļūstu pārāk uzbāzīgs.
Nekas, varbūt tomēr..iztukšošu tējas krūzi un pielauzīšu sevi doties gulēt, liekot Nakti mierā. šo vienu vienīgu reizi.