mans viskija glāzes brālis pasējies. Vīns jau beidzies tandēmā ar Jogi, tagad jāiztiek ar alu. Nākošreiz nav ko niekoties un jāņem kaut kas ar 40%.
- es aizeju gulēt un kaut ko par kosmosu dirsa un vēl joprojām dirš.
Šoreiz laikam toč būs jāiet pagulēt.

Stāvu uz balkona, klausos kā sasalušais lietus sitās pret metāla margām un ķieģeļu sienu. Otrā ausī skan Bryan Adams - Something about Christmas time. Prētējo māju logos gaismas. Iedomājos to kopainu, kas risināt aiz tiem. Peace on earth for everyone. Bet es joprojām kaut kur vēl tikai braucu mājās, lai uzspētu uz Ziemassvētku vakaru. Jau otro gadu.
Sniegs gurkst zem manām jaunajām čībām un oglīte gail pie lūpām. somehow we are just meant to be alone.

Bieži vien par kompleksainām meitenēm saka: ''Viņām ir slota pakaļā.'' Nekad neesmu varējis saprast šī teiciena jēgu. Esmu pārliecināts - ja es ieraudzītu meiteni ar slotu pakaļā, nekādā ziņā nedomātu, ka viņai ir kompleksi.

''Jūs skatāties uz mani, taču redzat paši sevi.'' Žakam Rigo, kā vienmēr, ir taisnība.