Izrādās, kāds slepus, man nezinot, domā vien par to, kā atbraukt ciemos un ''atsaldēt'' mani, lai beigās izklausās, ka pats vien esmu aicinājis. mhehe.Jā, tomēr nav labi sevi spīdzināt. Tagad vismaz atkal jūtos kā cilvēks. Un pat tas, ka ir nejēgā agrs, esmu piecēlies, lai gan es varētu gulēt, man pilnīgi nespēj kratīt.
Rīt eksis, gatavs esmu, neesmu, nezinu, kārtējo reizi nepiš. Gan jau atvērsies čakras.

Satieku vienus vienīgus gados jaunus kretīnus, kas neko negrib ''ņemt galvā''. Turpretī man, trīsdesmitgadniekam, kam drīz būs četrdesmit [vecums neatbilstošs], ja tā padomā, akurāt patīk ''ņemt galvā'': sīki un smalki analizēt, kas nav kārtībā manā stulbajā dzīvē, un pārveidot pasauli. Ja gribi dzīvot, nemitīgi ''jāņem galvā'' un jāskrien ar pieri sienā. Šodien Dekarts teiktu: ''Es ņemu galvā, tātad es esmu.''