Debīlākais, kas var būt. Savā brīvdienā [ārā putenis, tā vien gribas saritināties zem segas pie foršas filmas] braucu skolas ģēlās. FML.
Un nahren man ir tā kino biļete! WTF!? Braucu, lai mēģinātu no tās ar atbrīvoties.

Aizvilku sevi līdz skolai šodien uz pāris min. Savācu savu kolēgu un devāmies šopingot. Iedzērām pa aliņam vārtrūmē, it was so fucking nice. Šķīrāmies, es aizklunkurēju atkal līdz šūlei, lai pamīztu un savāktu nākošo kolēgu ar ko mēroju ceļu līdz kinoteātrim. Garderobes dežurante gan jau nodomāja, ka esmu galīgi pašauts. Te ieskrienu, aizeju, tad atgriežos pēc stundām 3 un atkal ieskrienu, pazūdu. Skolā mazā reibulī atrasties ir interesanti. wiu wiu. Kaut kas aizliegts, bet tu esi.
Filma bija okey, bet mana vēlme neiet attaisnojās. Kola + bonaparts un kliedzošs, apdzēries kolēga.
Bet bez jaukām lietām ar šodien neiztiku. Savācos garlaicības killer lapiņas. Tad vēl smukā izgaismotā Rīgā un Snow-busiņš krāsainais, kas braukā riņķī un atskaņo Christmas songs. Un foršais onka, kas sāka iet blakus: - ''alkohols apnicis jau, tāpēc labāk vnk jauki parunājos ar cilvēkiem'' . ''Be like a moon, so simple yet so attractive, so enlightening yet so cool, moving yet still, so romantic yet single.''