Es tikko sakārtoju dokumentu plauktu un tas atkal tiek izvandīts. Dzirdu papīra čaboņu un mapīšu plīšanu. Labi, tas nav tas trakākais.
Pamodos no rīta, izkāpu no gultas un metu monētu. Uzkrita par labu gulēšanai. Fine.
Ir 11:37 esmu pamodies un gatavs sevis izvarošanai pie referāta rakstīšanas. No mercy. Rīt ir svētki, rīt es strādāt negribu, tātad ... Vēl tikai vajadzētu aizstaigāt līdz veikalam un iepirkt kafiju. Daudz kafijas.

Īsziņas ir jaunais, modīgais sazināšanās veids. Visi cits citam sūta īsziņas pa mobilo. Mēs atgriežamies pie telegrammām, epistolārās literatūras, pie bīstamajiem sakariem. Piemēram:
skumstu pēc tevis.
Man pietrūkst tavu roku.
Manas lūpas izpēta tavu ķermeni.
Ich liebe dich.
Kļūstu mitra, domājot par tevi.
Esmu tik vecs, cik tu vēlies; mani sauc tā, kā tu vēlies.
Šīs īsenes ir tik diskrētas, ka neviļus tiek pārspīlētas jūtas un vēlmes. Vakar viena paziņa žēlojās:
- Man apriebušies tie mīļākie pa mobilo!

''iedomājos nopirkt dažus aliņus un iet pie tevis.''

Kā man patīk, kad tā dara. Ir patīkami saņemt tādu īseni, kad esi līdz ausīm ierāvies papīros un darbā un tā vien prasās pēc pīp-pauzes.
Sometimes I just love my friends.

if this is all we ever were... At least I love enough to hurt ....