Nestandarts
03 Oktobris 2010 @ 17:16
Piecdesmitgadnieka krīzi es piedzīvoju divdesmit gadus par agru.  
Brutāli pamodināts svētdienas rītā. Azikaitinājums ir milzīgs. Zemē izmesta diena. Kā tāds dalbajots stāvu uz terases un ar binokli kokos meklēju putnu būrus. Gulēt mašīnā ar vairs nemāku. Bērnība laikam beigusies. Vienīgais sasmēlos labus citātus no sava vecā sirmā. Karavīriem mēdza teikt: smags treniņš, atvieglos darbu kaujas laukā. Un tas attiecināms uz jebkuru jomu. No sākuma ir grūti, ar laiku paliek vieglāk. Jo pēc pacietības, nāk izturība.
Dzīve ir kā garš vīkends, ko pavada, dzerot burbonu ar kolu un klausoties Beriju Vaitu. Un tad vēl tās debīlās violetās velveta bikses.

 
 
Nestandarts
03 Oktobris 2010 @ 22:24
jautājums no kura gribēju izvairīties.  
- Tu vēl ar vien satiecies ar to Klēru?
- Nē. Mēs bez mitas strīdējāmies. Mēs to vien darījām kā šķīrāmies. Runāsim par kaut ko citu! Viņa ir traka. Par viņu runāt nav interesanti. Man viņa ir pie vienas vietas. Starp mums viss ir cauri reiz par visām reizēm.
 - Ak tā .. Tad tik ļoti Tu viņu mīli..
 
 
trokšņi: Have you ever seen the rain
 
 
Nestandarts
03 Oktobris 2010 @ 22:48
Infinity