Dodiet man spēkus šodien izskraidīt visu Rīdzeni un atrast all I need.
laikam izgulējos, bet es nesaprotu, kāpēc Nezvērs vairs naktīs neguļ. šodien izliku aiz durvīm. Vnk grrr.. vēl tagad galvā skan nagu skrāpēšana pret metāla redelēm.

Jau miegs nāk. Bet filma jānobeidz skatīties, mazums, kad es vēl ko tādu varēšu atļauties.

It's like really, really nothing, like .. nothing really..like.. really? nothing, really.
No vienas puses ouč, no otras puses, es taču kinda metu acis.

Man tas patīk tik pat ļoti kā Kurta Vonnegūta jautājums, kuram patiesībā nevajag konkrētu atbildi - kad tad ir labi, ja ne tagad?
Jūs taču atceraties kādu kaifu sagādāja pirmā reize? Brīdis jūsu dzīvē, kad noticis kaut kas tāds, kad tā vien gribas pateikt: kad tad ir labi, ja ne tagad? Pirmā virsotne, pirmais rīts, pirmās tiesības, pirmais reibums, pirmās paģiras, pirmā alga, pirmā mīlestība, pirmais ceļojums uz ārzemēm, pirmais strīds, pirmais pieskāriens karstam gludeklim, pirmais brauciens metro, pirmais sods par ātruma pārsniegšanu.. un tā varētu bezgalīgi, jo katra diena kaut kādā ziņā ir kā pirmā.