Jap, mīlestība pret pašam savu lauku nostūri nav zudusi jau kopš bērnu dienām. Tāds čilllls, vnk love it. Man patīk negaiss, bet vislabāk man patīk to baudīt tur, jumtistabiņā, tumsā, kad apkārt ducina, zibeņo un lietus sitas pret jumta logiem. ^^
Pie autostūres, mērojot visai vienmuļus ceļa gabalus, esmu iemīlējies radio SWH. Vienmēr laba mūzika tiek atskaņota.
Ir iepaticies arī suni vest pastaigā. Visjaukāk tas ir vakaros, kad vienā pusē saule riet, bet otrā tu redzi, ka nāk virsū liels, zils, uzlādejies mākonis.
Paštaisītais sorberts bija vnk pasakains ^_^
Bija tikai viena diena, kurā varu teikt, ka mani mocīja kartums. Tur gaiss un viss, viss šķiet daudz patīkamāks. Bāc, ko es te daru, jābrauc ir atpakaļ. Laiskoties vakara saulē, apguļoties uz laipiņas, grauzt zāles stiebru un klausīties, kā stārķis klabina knābi.
Invictus - 28. Jūlijs 2010
Mysterium tremendum et fascinans
28 Jūlijs 2010 @ 22:37
The world is a playground, and life is pushing my swing.
trokšņi: radio SWH
What the fuck you were thinking?