Apnika skolā. Izdomāju atnākšu mājās un noskatīšos sēriju labāk. Aizmigu jau pirmajās divās stundās. Ziedonis. Ok, nav viņš sentimentāls muļķis, kas ir ok. Un dzimene viņam maijā, tādad viņš ir Vērsis. forši, bet tas arī viss. Es mīlu jūs kedaiņi, hehe. Tātad mani. Labi, ne par to.
Atnākusi vēstulīte, ka 24. datumiņā rubīs man ārā elektrību no 9:00 - 14:00 sakarā ar remontdarbiem. Hm, pieļauju, ka tajā laikā atradīšo skolā, kādā no konsultācijām. Ja ne, tad gulēšu līdz tiem diviem, jo ne es paiku sev uztaisīt, ne zivis draugos pabarot.
Jā, visi sašutuši par maniem īsajiem matiem. A man pohuj. Man pašam labi. Vismaz galva nelūst nost. [ automātiski aizdomājos vai ir vajadzīgs ''z'' vai ''s'' burts.?!.]


p.s. Ja Velta būs papisusi manu interviju, sakapāšu gabaliņos.

- I always thought, if I did the right thing, if I treat people right, good things would happen to me. you think that's how it works?
H - I used to.

-------------------

H - We have to amputate your leg.
- No, you said there is time!
H - There was and it's run out. You asked me how I hurt my leg. They made this risky operation and I almost died.
- But you saved your leg.
H - I wish I hadn't. They left me with this useless thing. And it's the reason why I'm in pain. Everyday. And it changed me. Made me a harder person. Worst person. And now.. I'm alone. You don't want to be like me..

--------------------------------

H - you think I can fix myself?

- I don't know.

H - cause I'm the most screwed up person in the world.

- I know.

''I love you. I wish I didn't. But I can't help it.''

Šodien bija forši mirkļi. Līdz attiecīgam brīdim, protams. Ilgas ir, bet tā nekad vairs nebūs. Palika atmiņā saruna:
- Kam tu esi līdzīgs?
- pats sev.
- Kāpēc tev tik gari pirksti? Normāliem cilvēkiem nav tik gari pirksti vajadzīgi.
- Es neesmu normāls cilvēks.
- Neesi gadījumā mums Indigo?

Jā. Jo man ir īpaši garš īkšķis. Da nu ko jūs. Es vnk esmu citādāks.