Beidzot esmu mājās, novandījusies pa teātriem. Viens ir skaidrs, mums Latvijā ir labi teātri un labi tajos esošie aktieri. Mēs varam izstāstīt gan traģisku stāstu, neatstāt vienaldzīgu un novest līdz skumju asarām, gan izspēlēt pilnīgi nereālas, komiskas epizodes un novest publiku līdz smieklu konvulsijām, un prieka asarām.

Tā nu sanāca, ka pēcpusdiena iesākās ar traģikomisko ''Svina Garša'' Nacionālajā teātri, un beidzās diena ''Ar vīru nav viegli'' Dailes teātrī. Kontrasts pamatīgs, bet tāda jau ir tā dzīve. Viss viens. Bez otra nepastāvošs.

Abas izrādes vienkārši perfektas katra savā žanrā. Nemācēšu izteikties par režisoriem, jo abu uzražojums bija pirmā reize, jā arī Džilindžers, arī tur zaudēta nevainība. Komēdijā un nebūt ne sviestainā. Viss ir pilnīgi skaidrs un tik skaidrs, ka jāraud aiz smiekliem.


Gaidu savu ielūgumu uz Spēlmaņu nakti.