Lai arī teicis Koelju, tomēr tik precīzi ietrāpīja sajūtās kādās maldos ..


''Lūpas vienmēr rotā smaids un pie rokas vienmēr ir kāds uzmundrinošs vārds. Izstāstīt otram savu vientulību nav iespējams, sevišķi, ja esi cilvēku pulkā. Vientulība stalti izslej galvu un saēd labāko, kas mīt mūsu dvēselēs. Saēd tāpēc, ka visu enerģiju tērējam, lai izskatītos laimīgi – bet sevi jau neapmānīsi. Un tā katru dienu saules gaismā rādām vienīgi rozes ziedu un rūpīgi apslējam dzelkšņaino kātu, kas mūs sadzeļ līdz asinīm.''


un no tā taču tā var nogurt. bezspēkā krist.