Vasara un dūmi - Post a comment

Divreiz esmu ciemojusies mājās, kurās sieva pasniedz ēdienu un tad notupjas kaktā uz ļoti zema ķeblīša aiz viesu mugurām, neuzkrītoši gaidīdama brīdi, kad būs jānovāc kāds netīrs šķīvis vai jāpasniedz nākamais ēdiens. Visi jutās ērti un mājīgi, tikai reiz mājupceļā viens no viesiem uzspēlēti pajautāja: "Nez kur var dabūt tik zemus ķebļus?". Pārējie izlikās, ka neko nav dzirdējuši, es arī.