Katram ir savas bailes. Mēs visi tā vai citādi jūtam bailes un nedrošību. Bailes, ka kāds atklās, ka tu neesi tāds kā visi domā. Bailes, ka tu nekad nebūsi tik labs kā tas, kuram tu gribētu līdzināties. Mēs bieži apbrīnojam cilvēkus, kuri ir veiksmīgi, kuriem ir tāds dzīvesveids vai tāds raksturs, kādu mēs gribētu. Bet patiesība ir tāda, ka šie "veiksmīgie" cilvēki ir tādi paši kā mēs. Viņiem arī ir bail. Bail riskēt ar lieliem kapitāliem, uzņemties atbildību par saviem darbiniekiem, sākts jaunu biznesu vai atklāti rakstīt par privātām lietām... Vienkārši viņi prot tikt tam pāri un rīkoties.

Man bieži saka, ka esmu neparasta, ka es iedvesmoju un motivēju. Tas ir dīvaini, jo es nekad neesmu uzskatījusi sevi par šādu cilvēku. Man arī ir savas bailes.   

• Man ir bail, ka visu šo laiku man ir vienkārši veicies, ka es pati neko neesmu panākusi.
• Man ir bail, ka es pievilšu cilvēkus, kas uz mani paļaujas.
• Man ir bail, ka es varētu atkal un atkal pieļaut tās pašas kļūdas.
• Man ir bail, ka man nebūs neviena pie kā skriet, kad man vajadzēs kādu.
• Man ir bail rakstīt personīgas lietas blogā, jo es varu tikt pārprasta.
• Man ir bail palaist garām iespējas. Nemācēt sasktatīt zīmes.
• Man ir bail, ka ar apņēmību vien nepietiek. Ja nu es vienkārši neesmu gana gudra?
• Man ir bail, ka man nepietiks izlēmīguma, laika, naudas vai kā cita, kas nepieciešams, lai dzīvotu tādu dzīvi, kādu es gribu dzīvot.

Laikam šīs ir manas lielākās biales. Kādam ir drosme dalīties ar bailēm?